Edit Template

Livru Eskola Sabatina Tetun Lisaun 3  Memoriál Grasa Nian

Lisaun 3

 “Memoriál Grasa Nian”

Sábadu Lokraik

Lee no Estuda Semana Ida-ne’e nian:Jos 3; Num 14:44; Luk 18:18-27; Jos 4; Joao 14:26; Ebr 4:8-11

Versu Memoria: Tanba Nai, imi-nia Maromak, halo maran riha mota Jordaun ne’e iha imi nia oin, to’o imi hotu hakur ba, hanesan Nia halo ba Tasi Teberau, ne’ebe sai maran iha ita-nia oin, to’o ami hakur ba. Atu nune’e ema hotu-hotu iha mundu bele hatene katak Nai-nia liman mak forti. Ho nune’e imi bele hamtauk Nai, imi-nia Marokam, to’o rohan laek.” (Josue 4:23,24Biblia Kadi)

Ofisiál polísia ne’e fó sinál. João tenke para. Ofisiál ne’e husu ba nia karta kondusaun, no, iha momentu ne’ebá, João hatene katak nia husik ona nia karteira, ho nia karta kondusaun, iha eskritóriu. João esplika saida maka akontese, no ofisiál ne’e husu kona-ba nia serbisu. João hatán katak nia maka profesór ida. Hanesan ofisiál fó billete ida ba João, nia hatete ba nia atu labele hanoin ida-ne’e hanesan multa.

“Ne’e propinas,” nia hatete. “Bainhira ema hakarak aprende buat ruma, sira selu propinas. Ida-ne’e maka ita-boot nia propinas atu aprende atu labele haluha ita-boot nia karta kondusaun bainhira lori karreta. Halo di’ak loron, profesór!”

Nu’udar ema, ita iha tendénsia atu haluha buat sira ne’ebé la’ós beibeik iha ita-nia vizaun. Ami haluha atu hatán ba xamada sira, hatán ba email sira, rega ai-horis sira, Haruka dezeju aniversáriu nian, no seluk tan. Lista ne’e bele kontinua. Haluha kona-ba ita-nia espirituál nesesidade sira, maibé, bele iha konsekuénsia sira ne’ebé maka’as liu duké simu de’it di’ak, liuliu tanba ita hasoru hela saida maka, literalmente, ita-nia destinu rohan-laek.

Mai ita estuda kruzamentu Jordaun nian hosi ema Ebreu sira no haree saida maka ita bele aprende husi sira nia esperiénsia.

* Estuda lisaun semana ida-ne’e nian hodi prepara ba loron Sábadu, 18 Outubru

 

Domingu * 12 de Outobru

Hakur mota Jordaun

Lee Josué 3:1-5 no Númeru 14:41-44. Tanbasá mak Maromak husu ema Izraél atu espesialmente prepara ba saida maka atu akontese?

________________________

Neʼe mak dalan dahuluk neʼebé temi kona-ba arka aliansa nian iha livru Josué. To’o pontu ida-ne’e iha narrativa Antigu Testamentu nian, arka mosu iha kontestu Santuáriu nian (Éxodo 40:21) iha Izrael nia viajen husi Sinai (Núm. 10:33–36), no iha tentativa ne’ebé la susesu atu hahú konkista Kanaan nian (Núm. 14:44). Neʼe mak buat neʼebé sagradu liu hotu iha ema Izraél nia Santuáriu, no ida-neʼe kaer objetu tolu, ida-idak espresa Izrael nia relasaun espesiál ho Maromak: (1) fatuk-belar sira ne’ebé iha Ukun-Fuan Sanulu; (2) Aarão nia ai-tonka, Sasardote boot; no (3) bikan ida ho maná (Êx. 16:33, Ebr. 9:4).

Arka no preparasaun atu hakur Jordaun fó-hanoin ba ema Izraél katak sira la tama iha Kanaan tuir sira nia maneira no tempu rasik. Konkista sei hetan susesu de’it se sira halo tuir Maromak-nia dalan no tempu. Maromak—ne’ebé maka deskreve hanesan tuur iha kerubín sira nia leten ne’ebé taka arka aliansa (Êx. 25:22, Núm. 7:89) no ne’ebé nia movimentu sira identifika ho arka nia movimentu —tama iha Kanaan iha ema Izrael sira-nia oin nu’udar ida ne’ebé maka lidera konkista.

Termu ne’ebé tradús “santifika” (Jos 3:5) ka “konsagra” (ESV) refere ba prosesu purifikasaun hanesan ho saida maka amlulik sira halo tuir molok hahú sira nia servisu iha Santuáriu (Éxod. 28:41, Êxodo. 29:1) no saida maka povu Izrael hala’o molok Maromak-nia revelasaun iha Sinai (Éxodo. 19:10, 14). Konsagrasaun ne’e envolve tau sala no hasai impureza rituál hotu-hotu. Hanesan mandamentu mosu iha Númeru 11:18, relasiona ho milagre ida ne’ebé besik ona husi Maromak. Preparasaun hanesan ne’e mós presiza molok funu sira hala’o iha funu ida (Deut. 23:14). Molok Maromak bele halo funu ba Izraél sira tenke hatudu sira-nia laran-metin ba Nia no fiar iha Nia nu’udar sira-nia Komandante.

Milagre hakur mota Jordaun sei prova ba ema Izraél katak Nai-nia promesa atu duni sai ema sira-ne’e iha rai no akontese duni hodi bele fiar. Nia ne’ebé bele asegura pasajen maran ida liuhosi Jordaun no mós bele fó ba sira prezente rai.

Maromak la sempre fahe Jordaun. Nia intervensaun sira la’ós sempre nune’e duni. Oinsá ita-boot hanoin ita bele dezenvolve preparasaun espirituál atu esperiénsia no dixerni Maromak nia intervensaun sira ba ita-nia naran?

 

Segunda * 13 de Outobru

Maromak-nia Milagre ne’ebé mak Moris

Lee Josué 3:6-17. Saida mak atravesa Jordaun ho milagre fó-hatene mai ita kona-ba natureza Maromak ne’ebé ita serbí?

______________________________

Hakur mota Jordaun deskreve iha Josué 3:5 hosi ema Ebreu liafuan niphla’ot, “milagre, maravilha,” ne’ebé baibain refere ba ema ne’ebé maka’as, Maromak nia hahalok sobrenaturál sira ne’ebé hatudu Ninia uniku (Sal. 72,18, Sal. 86,10). Tuir mai, ema Israel sira medita kona-ba hahalok sira-ne’e no, nu’udar rezultadu, hahi’i Na’I (Sal. 9:1) no haklaken Nia iha nasaun sira leet (Sal. 96:3). Peste sira iha Ejitu (Ézod 3:20, Miq. 7:15), hakur Tasi Mean, no Maromak nia matadalan iha rai-fuik maran (Sal. 78:12–16) konta fali hanesan buat furak sira-ne’e.

Bíblia nia autór sira hatene no fó sasin kona-ba faktu katak Maromak ne’ebé kria mundu nunka hetan limitasaun ka limitasaun hosi Ninia kriasaun. Laiha buat ida maka imposivel (Ebr. “furak liu”) ba Nia atu realiza (Jer. 32:17). Nia naran no Nia natureza furak tebes (Juís. 13:18), no Nia liu ita-nia komprensaun.

Iha kontraste ho maromak sira hosi nasaun sira seluk, ne’ebé labele salva (Sal. 96:5, Isa. 44:8), Maromak Bíblia nian mak “Maromak moris”, ativu no moris, neʼebé ninia seguidor sira bele fiar Nia iha antisipasaun ba Ninia intervensaun sira hodi sira nia naran.

Profeta Zakarias uza liafuan hanesan (husi abut hanesan niphla’ot) hanesan nia imajina futuru ida ba Izrael hafoin ezíliuou haketak husi Babilónia nian. Nia haree katak Jeruzalén sei harii fali ho katuas sira ne’ebé tuur iha sidade nia dalan sira no labarik-mane no labarik-feto sira halimar iha ne’ebá. Ba abitante sira ne’ebé parese la fiar kapitál ne’ebé hatudu nafatin sinál sira kona-ba nia destruisaun, Zakarias deklara: “ ‘Nai forsa Nain hatete nune’e: Se povu restu ne’ebé sei hela ne’e mak hanoin buat ne’ebe furak loos nune’e mós Ha’u sei hanoin buat ne’e furak loos ka? Hatete Nai forsa Nain. Nai forsa Nain hatete nune’e; Tebes, Ha’u sei salva Ha’u-nia povu hosi rai lorosae to’o rai loromonu, no Ha’u sei lori sira fila fali mai, nune’e sira sei sai Ha’u-nia povu no Ha’u sei sai sira-nia Maromak, iha fidelidade no lia loos’ ” (Zak. 8:6–8).

Lee Lukas 18:18–27. Oinsá Jezús-nia resposta ba Ninia dixípulu sira enkoraja ita-boot atu fiar Maromak ho buat ne’ebé parese imposivel?

 

Tersa * 14 de Outobru

Memoriál

Lee Josué 4. Tanbasá mak Maromak husu ema Izraél atu harii memoriál ida?

___________________________

Fatuk sira-neʼe nia objetivu mak atu sai “sinál” ida. Termu ebreu ‘ot maka dala barak asosiadu ho liafuan “milagre” no bele refere ba hahalok milagre sira ne’ebé halo husi Maromak (haree estudu horisehik nian), hanesan peste sira iha Ejitu (Éxodo. 7:3, Deut. 4:34). Ida-ne’e mós bele lori signifikadu “símbolu” ka “token”, hanesan sinál esternu ida hosi realidade ida ne’ebé klean liu ka trasendentál. Porezemplu, arko-íris maka “sinál” ida hosi aliansa (Jên 9:12, 13); raan iha ema Izraél nia odamatan nia riin no iha odamatan leten uma sira mós hanaran “sinál” (Éxodo. 12:13); no signifikativu liu, Sábadu maka “sinál” ida kona-ba Kriasaun no kona-ba Maromak nia prezensa ne’ebé halo santu (Êx. 31:13, 17; Eze. 20:12).

Iha ne’e, sinál ne’e funsiona hanesan memoriál, hodi fó hanoin ba ema ida-idak tuirmai jerasaun husi milagre kruzamentu nian. Termu “memoriál” (zikkaron) mai husi liafuan zakar, “atu hanoin-hetan”, ne’ebé signifika liu fali hahalok pasivu ida hanoin hikas buat ruma. Ida-ne’e implika lembransa ida tuir fali ho asaun ida ne’ebé loos (Deut. 5:15, Deut. 8:2). Harii memoriál fatuk sira (Jên. 28:18–22) no rituál sira ne’ebé hamosu pergunta sira (Éxodo. 12:26, ​​27; Deut. 6:20–25) maka komún iha Testamentu Tuan. Duké repete beibeik milagre sira, Maromak estabelese monumentu sira ne’ebé evoka memória kona-ba Ninia hahalok boot sira no prompt resposta sira ne’ebé signifikativu. Tan ne’e, sinál ne’e maka atu iha ne’ebá “ba nafatin”, ne’ebé implika presiza rai milagre Na’i nian ida-ne’e iha memória koletiva Ninia povu nian perpetuamente.

Pergunta potensiál jerasaun iha futuru nian maka signifikativu tanba ida-ne’e formula iha maneira pesoál: “Saida maka fatuk sira-ne’e ba ita-boot?” Foun ida-idak jerasaun tenke internaliza no kompriende fatuk hirak ne’e nia signifikadu ba sira-nia an rasik pesoalmente. Fiar iha Maromak ne’ebé halo milagre bele mantein moris de’it se jerasaun ida-idak deskobre fali signifikadu husi hahalok maka’as sira Yahweh nian ba sira-nia an rasik. Fiar hanesan ne’e sei halo diferensa boot entre moris ho laran-metin tradisaun sira ne’ebé bazeia ba Bíblia no tradisionalizmu, relijiaun mate, privadu husi ninia valór no fervor orijinál, husi jerasaun moris. Ikus mai, ita presiza halo ita-nia fiar neʼebé bazeia ba Bíblia sai ita-nian rasik. Laiha ema ida, liuliu ita-nia bei-ala sira, maka bele fiar ba ami.

Saida maka memoriál sira, memoriál pesoál sira, husi ita-boot nia la’o rasik ho Nai ne’ebé ajuda ita-boot atu hanoin fali saida maka Nia halo ona ba ita-boot?

Kuarta * 15 de Outobru

Haluha

Lee Josué 4:20–24 tuir versíkulu sira tuirmai: Juíz. 3:7; Juis. 8:34; Sal. 78:11; Deut. 8:2, 18; Sal. 45:17. Tanba saida maka importante tebes atu hanoin fali ema ne’ebé maka’as Nai-nia hahalok sira?

_________________________

Haree ba mudansa iha pesoál iha Josué 4:23. Mota Jordaun nia bee sira maka refere hanesan maran ona iha “imi” nia oin, katak, iha ema Izraél hotu nia oin neʼebé foin hakur mota Jordaun. Iha kontraste, Tasi Mean hatete katak maran iha “ita” nia oin, sira ne’ebé maka sei prezente hosi jerasaun dahuluk no ne’ebé maka esperiénsia Ézodu. Eventu rua ne’ebé esperiénsia hosi rua ne’ebé diferente jerasaun sira hanesan iha signifikadu, ne’ebé permite jerasaun daruak, liuhosi sira nia inan-aman nia sasin, atu deskobre fali signifikadu hanesan hosi Jordaun atravesa ba sira-nia an rasik.

Jeralmente, ita haree haluha hanesan karakterístika normál ida hosi ema hotu-hotu. Maibé, haluha iha sentidu espirituál bele lori konsekuénsia sériu.

Ohin loron mós, se ita hakarak mantein ita-nia identidade nu’udar povu ida ho bolu no misaun, ita sei tenke kria okaziaun sira atu refreska ita-nia memória espirituál individuál no korporativu atu nune’e bele mantein iha foku iha ne’ebé ita mai hosi, sé maka ita, no saida maka ita iha ne’e.

Lee 1 Korinto 11:24, 25 no João 14:26 . Tanba saida maka ita tenke hanoin nafatin saida mak Kristu halo ba ita? Saida tan maka importante duni lahó ida-ne’e?

_________________________

Ellen G. White komprende ho klaru katak lahó orienta beibeik ita-nia an iha naroman husi Maromak-nia hahalok no revelasaun pasadu, ita sei lakon duni motivasaun atu hala’o ami-nia misaun iha futuru: “Ita la iha buat ida atu ta’uk ba futuru, exetu bainhira ita sei haluha dalan ne’ebé Nai lori ita, no Ninia hanorin iha ita-nia istória pasadu.” —Ellen G. White, Life Sketches, p. 196.

Maski importante atu hanoin fali pasadu no oinsá Nai serbisu ona iha ita-boot nia moris, tanba saida maka ita-boot tenke loron ba loron iha esperiénsia ida ho Nia no realidade Ninia domin no prezensa agora?

 

Kinta * 16 de Outobru

Iha Mota Jordaun-nia Sorin

“Nia halo tasi sai rai maran, ema hakur mota ho ain de’it. Iha ne’eba ita haksolok iha Nia” (Sal. 66:6).

Tantu kruzamentu Tasi Mean no Jordaun nian maka marka sira ba era foun ida iha istória bíblika, no rua ne’e iha signifikadu simbóliku (haree Sal. 66:6, Sal. 114:1–7, 12). no 2 Liurai sira 2:6-15). Iha ona Testamentu Tuan, iha testu sira ne’ebé liga eventu kruzamentu rua no rekoñese signifikadu ida, ne’ebé hatudu liu fali orijinál konfigurasaun sira. Iha Salmo 66, salmista selebra Maromak nia hahalok redensaun iha nia moris (Sal. 66:16–19) hodi refere ba ezemplu istóriku sira kona-ba atravesa Tasi Mean no husi mota Jordaun.

Salmo 114 mós liga akontesimentu rua neʼe hamutuk, laʼós tanba hakerek-naʼin la haree diferensa kronolójiku entre sira maibé tanba teolójiku signifikasaun ne’ebé kruzamentu rua ne’e fahe. Nune’e, eventu rua ne’e haree hanesan kontribui ba mudansa ida iha Israel nia estatutu, uluk hosi eskravidaun ba liberdade, depois husi ema nómada sira ne’ebé laiha rai ba nasaun. Iha salmu sira-ne’e, ezemplu sira hosi kruzamentu rua ilustra mudansa iha estatutu autór nian hosi opresaun, kiak, la iha kbiit, no umillasaun ba seguransa, moris-di’ak, salvasaun, no dignidade.

Iha mós Jordaun nia sorin maka Elias nia tradusaun akontese iha kontestu ida milagre ne’ebé hanesan ho ida ne’ebé hakerek iha Josué. Ba Elias, kruzamentu lori mudansa estatutu ne’ebé signifikativu liu iha nia moris: nia lori ba lalehan. Ba Eliseu, mudansa mós importante: profeta nia asistente (1 Liurai 19:21) sai profeta nasaun nian (2 Liurai 2:22).

Lee Mateus 3:16, 17 no Marcos 1:9 . Oinsá maka hakerek-na’in sira Testamentu Foun nian implika signifikadu simbóliku, espirituál ida hosi mota Jordaun?

_________________________

Jezús nia serbisu iha mundu, nu’udar Reprezentante Izrael nian, tuir padraun istória Izrael antigu nian. Jezus liu husi “Tasi Mean” no “Jordaun” nia esperiénsia sira. Nia hetan bolu sai hosi Ejiptu hafoin dekretu mate nian (Mat. 2:14–16); pasa loron 40 iha rai-fuik maran (Mt 4:2), hanesan ho Izrael antigu nia loron 40 tinan; no, nu’udar tranzisaun ida hosi Ninia moris privadu ba Ninia ministériu públiku, Nia maka hetan batizmu iha mota Jordaun (Mat. 3:16, 17; Mrk 1:9).

Tuir mai, Ebreu 3-4 rekoñese signifikadu simbóliku hosi kruzamentu hosi Jordánia no aprezenta entrada ba Kanaan hanesan previzaun ba “restu grasa” ne’ebé sarani sira tama liuhusi fiar.

 

Sexta * 17 de Outobru

Hanoin liután: Lee Ellen G. White, “Crossing the Jordan,” pp. 483, 484, in Patriarchs and Prophets

“Estuda didi’ak esperiénsia Israel nian iha sira-nia viajen ba Kanaan.Estuda kona-ba kapítulu datoluk no dahaat husi Josué, ne’ebé hakerek sira nia preparasaun ba no pasajen liu mota Jordaun ba rai prometidu. Ita presiza mantein fuan no neon iha formasaun, hodi refreska memória ho lisaun sira ne’ebé Na’i hanorin ba Ninia ema antigu sira. Depois ba ita, hanesan Nia dezeña katak tenke sai ba sira, hanorin sira husi Ninia Liafuan sei sai interesante no impresionante nafatin.”— Ellen G. White Comments, The SDA Bible Commentary, vol. 2, p. 994.

“Izrael modernu iha perigu boot liu atu haluha Maromak no lori ba idolatria duké Ninia povu antigu. Ema adora estátua barak, maski ne’ebé profesa nu’udar ema ne’ebé halo Sábadu. Maromak haruka liuliu Ninia povu antigu atu guarda hasoru idolatria, tanba se sira hetan lori dook husi serbí Maromak moris, Ninia maldisaun sei kona sira, enkuantu se sira hadomi Nia ho sira nia fuan tomak, ho sira nia klamar tomak, no ho sira nia kbiit tomak, Nia sei haraik bensaun barak ba sira iha raga no iha armajen, no sei hasai moras husi sira nia leet.” —Ellen G. White, Testimonies for the Church, vol. 1, p. 609.

Pergunta ba Diskusaun:

  1. Diskute iha ita-boot nia klase kona-ba atravesa Jordaun ho milagre. Oinsá ita-boot define milagre sira? Tanba saida maka parese katak Maromak la halo buat ne’ebé hanesan milagre sira ohin loron?
  2. Maneira prátiku saida maka ita-boot bele sujere iha ita-boot nia klase atu prevene espirituál haluha, tantu nu’udar ema ida-idak ka nu’udar igreja? Enkuantu importante katak ita iha relasaun dinámiku ida ne’ebé la’o hela ho Maromak no ne’ebé ita la harii ita-nia esperiénsia sarani tomak kona-ba esperiénsia pasadu ne’ebé maka’as, oinsá ita bele uza nafatin ita-nia esperiénsia sira iha pasadu nu’udar lembransa kona-ba oinsá Maromak serbisu iha ita-nia vida?
  3. Oinsá ita-boot hanoin katak Sábadu bele, iha parte ida, ajuda ita atu hanoin Maromak nia intervensaun sira iha ita-nia moris no, iha parte seluk, fó mai ita sabor ida kona-ba promete deskansa iha Ninia reinu? Oinsá maka Sábadu hatudu la’ós de’it ba saida maka ita tenke hanoin maibé ba saida maka ita bele hein iha futuru?

 

Devosaun Dader 2026

Ita Labele
Haluha ISTORIA

“Ita la presiza tauk futuru se ita la haluha dalan ne’ebé Maromak lori ita no Ninia hanorin sira iha ita-nia istória pasadu”

(Ellen G White)

The mission of the Seventh-day Adventist Church is to call all people to become disciples of Jesus Christ, to proclaim the everlasting gospel embraced by the three angels’ messages (Revelation 14:6-12), and to prepare the world for Christ’s soon return.

Quick Links

Download Our App Radio AWR 92.3 FM

© 2026 Eppy M – AWR -HCTL