Lisaun 5
“Naroman hanesan naroman iha Kalan”
Sábadu Lokraik
Lee no Estuda Semana Ida-ne’e nian:Fil 2:12-30; Rom 3:23; 24; Rom 5:8; 2 Tim 4:6; 1 Kor 4:17; 2 Tim 4:21,13; Luk 7:2
Versu Memoria: Iha buat hotu ne’ebé imi halo, keta murmura ka haksesuk malu. Nune’e imi sei la halo aat no imi sei inosente nu’udar Maromak-nia oan sira-ne’ebé la iha sala iha jerasaun ne’e nia leet ne’ebé kleuk no aat. No imi sei nabilan nu’udar naroman iha mundu ne’e. (Filipe 2:14-15_Biblia Kadi).
Maromak hatete ba ema Ebreu sira atu halo tuir tanba obediénsia neʼe “mak imi-nia matenek no ita-boot nia komprensaun iha povu sira nia oin ne’ebé sei rona estatutu sira-ne’e hotu, no dehan: ‘Loos duni nasaun boot ida-ne’e maka povu matenek no matenek’ ” (Deut. 4:6).
Sékulu barak liutiha Jezús dehan, “Ha’u mak mundu nia naroman, ema ne’ebé tuir Ha’u sei la la’o iha nakukun laran, maibé iha naroman moris nian” (João 8:12). Nia mós dehan, “ ‘Imi mak mundu nia naroman, sidade ida ne’ebé tau iha foho leten labele subar’ ” (Mat. 5:14). Oinsá ita bele sai naroman ne’e? Só liuhosi ligasaun besik ho Jezús, “naroman loos ne’ebé fó naroman ba ema hotu” (João 1:9). Hanesan Filipenses 2 hateten, Maromak “hasa’e Nia no fó ba Nia naran ne’ebé aas liu naran hotu ne’ebé tenke hatene Jesus nia naran hotu, . . . no atu lian hotu-hotu sei konfesa katak Jezús Kristu maka Nai” (Fil. 2:9-11).
Naroman no kbiit lalehan nian disponivel ba ita hotu ne’ebé entrega ona ita-nia moris ba Jezús. Maibé dala barak liu ita hein katak Maromak sei halo buat hotu ka ita-nia ideia no planu rasik maka taka dalan. Tanba ne’e maka Paulo nia liafuan sira ba ema Filipe sira sai relevante tebes ohin loron.
* Estuda lisaun semana ida-ne’e nian hodi prepara ba loron Sábadu, 31 de Janeiru.
Domingu * 25 de Janeiru
“Ita hala’o servisu saida maka Maromak halo servisu ba ita-nia an”
Foin aprezenta Jezús nu’udar ezemplu perfeitu kona-ba haraik-an no obediénsia ba Maromak nia hakarak, agora Paulo fila ba Filipe sira rasik. Nia afirma sira nia obediénsia ba Na’i hafoin sira simu mensajen evanjellu nian (haree Livru Aktus 16:13–15, 32, 33) no husu sira atu kontinua iha obediénsia ne’e.
Aprezenta tiha ezemplu Kristu nia moris no Krús nu’udar dalan salvasaun nian, Paulo agora foka diretamente liu ba oinsá ida-ne’e hotu funsiona iha prátika.
Lee Filipe 2:12, 13. Paulo nia liafuan “Hakaʼas an atu hetan imi-nia salvasaun” katak sá? Oinsá ita-boot deskreve relasaun entre fiar no hahalok sira?
_________________________
Iha versíkulu rua ne’e, Paulo la aprezenta evanjellu ida ne’ebé diferente hosi saida maka nia deskreve iha Romanu sira no iha nia epístola sira seluk. Ita bele iha serteza nia mensajen iha-ne’e konkorda ho evanjellu justifikasaun liuhosi fiar, ne’ebé nia mós haklaken iha Filipe no fatin seluk. Maibé importante mós atu konsidera buat hotu ne’ebé Bíblia hatete kona-ba tópiku ida, liuliu kona-ba tópiku salvasaun nian, ne’ebé bele hetan komprensaun sala.
Lee Roma 3:23, 24; Roma 5:8; no Éfeso 2:8-10. Saida maka halo pasajen sira-ne’e hanorin kona-ba salvasaun?
_________________________
La iha dúvida, salvasaun maka Maromak nia obra, no ita rasik labele simu kréditu ba ida-ne’e. Fiar ne’e rasik maka prezente ida, ne’ebé hetan enkorajamentu liuhosi Espíritu Santu nia serbisu. Ita-nia hahalok rasik labele salva ita; maibé, liuhusi moris foun, Maromak kria fali ita espiritualmente, hodi fó kbiit ba ita atu halo hahalok di’ak sira. Maromak nia Espíritu serbisu iha ita, hodi fó kbiit ba ita-nia vontade atu hili buat ne’ebé loos, atu reziste tentasaun, no atu halo opsaun sira ne’ebé loos.
Nune’e, ita serbisu ba saida maka Maromak serbisu iha, “ho ta’uk no nakdedar” (Fil. 2:12). Ne’e signifika katak ita tenke ta’uk Maromak nia tesi-lia kona-ba ita-nia esforsu sira ne’ebé dala barak fraku atu obedese? Klaru katak lae. Fraze ida-ne’e refere atu sente Maromak nia prezensa (haree Sal. 2:11) no ita-nia nesesidade atu obedese ba Nia.
Iha dalan saida maka ita-boot esperiénsia ona Kristu serbisu iha ita-boot? Oinsá, maski nune’e, ita-boot nia natureza ne’ebé monu luta hasoru saida maka Maromak halo daudaun iha ita-boot, no oinsá ita-boot bele reziste ba atrasaun ne’e?
Segunda * 26 de Janeiru
Naroman iha Mundu ne’ebé mak Nakukun
Iha Filipe 2:14, Paulo husu ba Filipe sira atu “halo buat hotu lahó lamentasaun no disputa”. Dezafiu sira ba unidade igreja nian maka sériu tebes ne’ebé labele mantein lahó esforsu signifikativu hosi ita-nia parte. Unidade iha igreja laran maka produtu sekundáriu ida hosi ita-nia uniaun ho Kristu no obediénsia ba Ninia Liafuan. No ida-ne’e importante tebes ba ita-nia sasin, hanesan Paulo hatudu, hodi bolu ita atu “naroman iha mundu” (Fil. 2:15).
Iha kalan ida ne’ebé laiha fulan, dook hosi sidade sira nia naroman no naroman sira iha dalan, fitun barak liután maka vizivel, no sira parese nabilan liután. Kontraste maka halo diferensa. Lalehan ne’ebé metan liu, fitun sira sai klaru liu. Hanesan mós ho ami nia sasin. Nakukun morál ne’ebé boot liu iha ita-nia sorin, kontraste ne’ebé maka’as liu entre Maromak nia seguidor loloos sira nia moris no ema mundu nian. Importante tebes, entaun, atu la husik naroman artifisiál sira hosi ideia, presaun no prátika mundanu sira halo ita-nia sasin lakon iha kotuk ka lakon tomak.
Lee Filipe 2:15, 16. Oinsá mak Paulo deskreve saida mak ita, nuʼudar Maromak nia oan, tenke sai no halo?
________________________
“Sai-laek” katak “sala-laek, la iha sala”. Ida-ne’e uza liuliu kona-ba Job no nia karakter ne’ebé laiha sala (haree Job 1:1, 8; Job 2:3, haree mós Job 11:4; Job 33:9). Liafuan Gregu neʼebé tradús nuʼudar “la halo aat” signifika “la kahur, moos”. Jezús, haree ba atake aat sira ne’ebé maka Ninia sasin sira sei hasoru, enkoraja ita atu sai “la halo aat hanesan manu-pombu sira” (Mt. 10:16). Paulo mós husu ita atu sai “simples kona-ba buat aat” (Rom. 16:19). Ami nia kanál mídia modernu sira ladún koñesidu ba konteúdu ne’ebé moos, hasa’e, no inspiradór. Iha tempu hanesan ne’e, David nia prátika sai hanesan regra boot ida ba ita ohin loron: “Ha’u sei la tau buat aat iha ha’u nia oin” (Sal. 101:3).
Ita nunka tenke ta’uk atu sai diferente—ita-nia fiar tenke halo ita sai diferente liután. Objetivu maka atu “nabilan hanesan naroman sira iha mundu” (Fil. 2:15). Maneira úniku atu halo ida-ne’e maka rejeita konformidade ba mundu ida-ne’e (Rom. 12:2) hodi “kaer metin liafuan moris nian” (Fil. 2:16). Ami nian hilin sira determina se ita moris ona ho “Kristu nia loron” iha haree ka “halai lahó folin” (Fil. 2:16; kompara ho 1 Kor. 9:24-27).
Se iha área sira iha ita-boot nia moris ne’ebé ita-boot sei konsidera “mundiál” (no karik iha), oinsá ita-boot bele hamoos husi sira?
Tersa * 27 de Janeiru
Sakrifísiu Ne’ebé mak Moris
Lee Filipe 2:17; 2 Timóteo 4:6; Roma 12:1, 2; no 1 Korinto 11:1 . Saida maka Paulo hatete iha pasajen sira-ne’e?
_________________________
Paul espresa ona pontu-de-vista ida ne’ebé surpreendentemente ambivalente hasoru se nia moris ka mate iha servisu ba Kristu (Fil. 1:20–23). Agora nia sujere posibilidade real tebes atu “hetan fakar nu’udar sakrifísiu hemu nian” (Fil. 2:17). Imajen sira-ne’e bazeia ba prátika antigu husi libasaun sira, ne’ebé envolve fakar líkidu ida (hanesan mina, tua, ka bee) nu’udar oferta ba Maromak (haree, porezemplu, Gên. 35:14, Êxodo. 29:40, 2 Sam. 23:15–17). “Lixu” aparente hosi líkidu ida ne’ebé iha valór iha hahalok devosaun ida bele fó hanoin mai ita kona-ba Maria nia hahalok hodi kose mina ba Jezús nia ulun no ain ho “mina karun tebetebes nardo nian” (Markus 14:3–9; João 12:3). Enkuantu la’ós oferta hemu nian, ida-ne’e klaru reprezenta sakrifísiu boot ida ne’ebé ilustra ho apropriadu sakrifísiu rohan-laek Kristu nian ba ita-nia salvasaun.
Karik Paulo hetan ezekusaun tanba nia serbisu habelar evanjellu, nia sei haksolok tanba ninia moris “fakar sai” nuʼudar sakrifísiu ba Maromak. Tanba libasaun sira iha Bíblia Ebraiku jeralmente la hamriik mesak maibé akompaña sakrifísiu ida (haree Núm. 15:1–10, Núm. 28:15), Paulo sei konsidera fó nia moris nu’udar komplementu apropriadu ba “sakrifísiu no servisu” sarani sira-nian iha Filipe, ne’ebé, liuhosi fiar, hili atu dedika sira nia moris ba Maromak nu’udar “sakrifísiu moris” (Rm 12,1).
Sarani sira uluk, inklui sira iha Filipe (Fil. 1:27-29), ativu hodi fahe sira nia fiar. Sira bá habelar evanjellu husi uma ba uma (Apóstulu sira-nia hahalok 5:42). Sira loke sira nia uma ba estudu Eskritura sira (Apóstolu sira-nia hahalok 12:12; 1 Kor. 16:19; Kol. 4:15; Filem. 1, 2), no bele fó razaun sira hosi Eskritura sira kona-ba saida maka sira fiar (Apóstolu sira-nia hahalok 17:11, Apóstolu sira-nia hahalok 18:26, 1 Pet 35:15). Ami-nia pioneiru Adventista sira mós halo hanesan neʼe. Duké depende ba pastor sira atu habelar mensajen ba sira nia viziñu sira, sira fahe sira nia fiar, fó estudu Bíblia sira, no prepara ema sira atu nune’e sira bele prontu ba batizmu bainhira ministru fila fali.
Ho liafuan badak, ho sakrifísiu pesoál boot ba sira-nia an rasik, katak, nu’udar “moris sakrifísiu,” sira serbisu atu habelar evanjellu.Ita tenke halo menus ka lae?
Hanoin kona-ba saida maka sei signifika ba ita-boot nia moris atu sai “sakrifísiu moris”. Oinsá ita-boot sakrifika ba Maromak nia reinu, no saida maka ita-boot nia resposta hateten ba ita-boot kona-ba ita-boot nia an rasik?
Kuarta * 28 de Janeiru
Karakter ne’ebé prova ona
Timóteo nia knaar nu’udar ko-remitente ba epístola ida-ne’e temi tiha ona (Fil. 1:1). Agora Paulo hahú esplika ho detalle kona-ba oinsá Timóteo iha folin nuʼudar ninia kolega serbisu ida. Nia deskreve nu’udar evanjelista (2 Tim. 4:5) ne’ebé Paulo haruka ba Masedónia (1 Tes. 3:2; kompara ho Apóstolu sira-nia hahalok 18:5, Apóstolu sira-nia hahalok 19:22) no, iha okaziaun oioin, ba Korintu (1 Kor. 4:17, 1 Kor. 16:10). Antes ne’e nia serbisu hamutuk ho Paulo no Silas iha Korinto (1 Tes. 1:1, 2 Tes. 1:1) no depois iha Éfeso (1 Tim. 1:2, 3; kompara ho Apóstolu sira-nia hahalok 19:22). Paulo deskreve Timóteo nu’udar ema ne’ebé “hanoin hanesan” (Fil. 2:20). Liafuan Gregu (lit. “hanesan iha klamar”) sujere katak nia hanesan Paulo iha dalan barak, inklui nia kompromisu ba Kristu, nia esforsu enerjétiku sira atu habelar evanjellu, no nia preokupasaun ba ema Filipe sira espesífikamente.
Tanba saida maka ita-boot hanoin katak Paulo ko’alia ho pozitivu no ho naruk kona-ba Timóteo iha ne’e (haree Fil. 2:19-23)? Saida tan maka Paulo hatete kona-ba
nia (haree 1 Kor. 4:17, 2 Tim. 1:5)?
__________________
Kualidade seluk husi Timóteo ne’ebé maka Paulo temi maka nia “provadu karakter” (Fil. 2:22) Liafuan gregu ne’e deskreve ema ne’ebé hetan ona teste klean hosi provasaun sira (Rom. 5:4) no ne’ebé nia karakterístika no servisu hatudu ona katak jenuínu (2 Kor. 2:9, 2 Kor. 9:13). Paulo hatene ida-ne’e loos ba Timóteo tanba nia haree ida-ne’e hatudu liuhosi okaziaun barak ne’ebé sira serbisu hamutuk hodi habelar evanjellu.
Esperiénsia susar sira moris nian maka koko ita-nia brani no hatudu sé maka ita iha laran. Ellen G. White hatete hanesan neʼe: “Moris neʼe dixiplina. Sei iha provokasaun sira atu koko laran-manas; no liuhusi hasoru buat sira-neʼe ho espíritu neʼebé loos mak grasa sarani sira dezenvolve. —Ellen G. White, Testimonies for the Church, vol. 5, p. 344. Nia kontinua hodi hatete katak se “susar no irritasaun sira ne’ebé ita hetan bolu atu tahan” “aguenta ho di’ak, sira dezenvolve karakter hanesan Kristu no distinge sarani hosi mundu nian.” —Testimonies for the Church, vol. 5, p. 344.
Hanoin kona-ba provokasaun sira, susar sira, no irritasaun sira ne’ebé ita-boot hasoru ona foin lalais ne’e. Hirak-ne’e “lori ho laran-maus” no “di’ak” tahan”?Saida mak Ita bele halo atu esperiénsia sira-neʼe bele ajuda halo ita-boot sai dixiplinadu liután?
Kinta * 29 de Janeiru
“Fó respeitu ba mane sira hanesan ne’e”
Lee Filipe 2:25-30. Oinsá mak Paulo deskreve Epafrodito? Saida mak atitude no hahalok espesífiku husi serbisu-naʼin kristaun neʼe hatudu nia karakter?
_________________________
Epafrodito temi de’it iha karta ida-ne’e, maibé ita aprende buat barak kona-ba nia hosi mensaun badak uitoan ne’ebé mosu. Haree hosi nia naran (ne’ebé refere ba kultu Afrodite nian), nia konverte hosi background páganu ida. Hodi bolu nia “maluk serbisu” sujere katak nia badinas iha serbisu haklaken, karik serbisu hamutuk ho Paulo iha Filipe. Sai “maluk soldadu” ida (kompara ho Fil. 1:27) karik refere ba konflitu Epafrodito hasoru iha habelar evanjellu, prontu atu risku nia moris (Fil. 2:30).
Nu’udar “mensajeiru” (Gregu: apostolos) ne’ebé igreja nomeia iha Filipe, haruka Epafrodito atu serbí Paulo iha komarka no atu tau matan ba nesesidade sira seluk ne’ebé nia bele iha (Fil. 2:25). Nia mak ida ne’ebé ema Filipe sira fó fiar ba sira-nia prezente finanseiru ba Paulo (Fil. 4:18). Oferta sira-ne’e importante tebes tanba saida de’it maka ai-han, roupa, kama, ka nesesidade sira seluk ne’ebé maka dadur Romanu sira presiza tenke sosa ho sira nia kustu rasik ka lori ba sira hosi família no belun sira (kompara ho Apóstolu sira-nia hahalok 24:23). Besik atu remata ninia prizaun daruak iha Roma, Paulo husu ba Timóteo atu “hakaʼas an atu mai molok tempu bailoron” no “lori hena” neʼebé husik hela iha Tróade (2 Tim. 4:21, 13). Paul aparentemente sei presiza kazaku fulun ne’ebé mahar iha nia sela fatuk malirin. Epafrodito mós maka hetan fiar atu lori karta ida-ne’e fila fali ba Filipe (Haree Ellen G. White, The Acts of the Apostles, p. 479).
Karik tanba problema sira iha Filipe (haree Lisaun 4), Paulo “konsidera nesesáriu” atu haruka Epafrodito fila lalais liu duké antisipa, no nune’e husu ba Filipe sira atu “simu nia iha Na’i ho ksolok boot” (Fil. 2:29). Paul hakarak atu asegura katak sira la preokupa ho nia situasaun rasik iha kadeia. Nia mós subliña katak Epafrodito maka tipu ema ne’ebé sarani sira tenke tau aas, la’ós tanba sira nia rikusoin ka estatutu sosiál maibé tanba sira nia espíritu sakrifísiu hodi tuir Jezús nia ezemplu (Fil. 2:6–11, 29, 30; kompara ho Lukas 22:25–27). Liafuan gregu ba estima ka onra mosu dala balun de’it iha Testamentu Foun: ba senturiaun nia atan ne’ebé “hafolin tebes” (Lc 7:2), ba sira ne’ebé hatudu onra tanba sira tau iha festa (Lukas 14:8), no kona-ba Jezús nu’udar fatuk-inan “folin-boot” (1 Ped. 2:4, 6). Atu Epafrodito bele tama iha grupu neʼe, nia tenkesér sai ema neʼebé laran-metin duni.
Sexta * 30 de Janeiru
Hanoin liután: “Ema neʼebé hamriik besik liu ba Kristu mak nia . ne’ebé iha rai hemu maka’as liu hosi espíritu Ninia domin sakrifísiu nian,—domin ne’ebé ‘la gaba-an, la foti-an, . . . la buka nia an rasik, la provoka lalais, la hanoin aat’ (1 Korintu 13:4, 5),—domin ne’ebé dudu dixípulu, hanesan book ita-nia Na’i, atu fó buat hotu, atu moris no serbisu no sakrifísiu, to’o mate, ba salvasaun umanidade nian. Espíritu ida-ne’e hatudu sai iha Paulo nia moris. Nia dehan, ‘Ba ha’u moris maka Kristu;’ tanba nia moris hatudu Kristu ba ema; ‘no mate maka lukru,’—lukru ba Kristu; mate rasik sei hatudu Ninia grasa nia kbiit, no halibur klamar sira ba Nia. ‘Kristu sei hetan glória iha haʼu-nia isin,’ nia hatete, ‘maske liuhusi moris ka mate.’ Filipe 1:21, 20.” —Ellen G. White, The Desire of Ages, p. 549.
“Tempu la dook wainhira koko sei to’o ba klamar ida-idak. Marka animál fuik nian sei dudu mai ita. Sira ne’ebé hakat ba hakat hakru’uk ba ezijénsia mundu nian no halo tuir lisan mundu nian, sei la sente susar atu hakru’uk ba kbiit sira ne’ebé iha, duké sujeita sira-nia an ba derisaun, insultu, ameasa no dadur.
“Bainhira maun-alin falsu lubun boot sira distinge hosi loos, entaun sira ne’ebé subar sei hatudu ba ema nia haree, no ho hosana sira hale’u Kristu nia bandeira. Sira ne’ebé maka sai tímidu no la fiar an rasik sei deklara sira-nia an nakloke ba Kristu no Ninia lia-loos. Ema ne’ebé fraku no laran-rua liu iha igreja sei sai hanesan David—prontu atu halo no brani. Kalan ne’ebé klean liu ba Maromak nia povu, fitun sira nabilan liu. Satanás sei halo susar maka’as ba ema fiar-na’in sira; maibé, iha Jesus nia naran, sira sei sai liu fali vensedór sira.” —Ellen G. White, Testimonies for the Church, vol. 5, pp. 81, 82
Pergunta ba Diskusaun:
- Hanoin kona-ba avizu iha sitasaun iha leten kona-ba sira-ne’e ne’ebé “pasu ba pasu rende ba ezijénsia mundu nian no konforme ba lisan mundu nian.” Saida maka ida-ne’e bele inklui? bele aplika la’ós de’it ba ema ida-idak maibé ba igreja tomak
- Maromak dehan, “ ‘Sira ne’ebé fó onra ba Ha’u, Ha’u sei fó onra’ ” (1 Sam. 2:30). Iha dalan saida deʼit mak ita fó glória ba Maromak? Ida-ne’e hanesan ho “fó glória ba Nia” (Apok. 14:7)? Tanba saida, ka tanba saida?
- Oinsá ita bele komprende konseitu kona-ba serbisu ba ita-nia an rasik salvasaun sein monu ba lasu legalizmu nian?





